Kad dzīvoju Parīzē, augusts bija iemīļotākais mēnesis. (vienīgais, kad pilsēta patika)
Karsta un tukša pilsēta. Mierpilni vakari, kad sēdēt paēnā. Klusas nedēļas nogales, kad klaiņot apkārt, uzduroties tikai retam tūristam, jo lielākā daļa vietējo biroja trusīšu, veikalnieku un pat krodzinieku bija devušies augusta brīvdienās.

Izrādās, ka līdzīgi kādreiz bijis psihoterapeitiem - gan otrā pasaules malā. 

"When Jewish intellectuals fled Europe around the time of World War II and immigrated to cities like New York, they brought with them the practices of psychoanalysis and taking August off."

Mazliet žēl, ka šādas prakses pazūd.