Apšaubāms, protams, no mana skatu punkta. Kas drīzāk ir ārpus attiecīgās
teorijas. Nešaubos, ka pieņemot Lakānas u.c. attiecīgās teorijas pamatnostādnes,
viss nostātos savās vietās. Problēmas ar apgalvojuma pieņemšanu sākas brīdī,
kad es turpinu šaubīties par šīm pamatnostādnēm, ko es nepārstāju darīt,
cik jau nu man gadās ar tām sastapties manā, bez šaubām, ar jomu nesaistītajā
dzīvē. Zini, nepamet aizdomas, ka, piemēram, diezgan liels procents
traumatisku pieredžu ir traumatiskas tikai tāpēc, ka psiholoģija ir iegalvojusi, ka
tās tādas ir. Kāpēc tā, nezinu - tumsonīga reakcija pret progresīvo zinātni, lidojošā muca vai kas cits?