negulētājas sindroms - kad biju pavisam maza, ļoti baidījos aizmigt
Nē, nē, gulēt gan es vairs neiešu. Priekš kam gan? Organisms ieslēdzies kaut kādā dīvainā sistēmā, kad miegs sakrājies mugurkaulā, bet tas vairs nejūt lūzuma riskus un tikai kustās uz priekšu. Kura no elpām atvērusies, vairs no tiesas nezinu. Bet jā. Palikušas divas vēstules, jo šonakt rakstījās lēni, ļoti lēni. Bet vismaz šo es gan piebeigšu. Par to otru vēl nezinu. Un tad jau vēl ir kaut kādas citas lietas padarāmas. Tad septiņos vērs vaļā tirgu un varēs iet sestdienas tradīciju turpināt. Dīvaini gan ir, dīvaini. Bet ārā gaišs un dzied putni.