Ejot mājup no darba, stūra bodē ielūkojoties, nodomāju, ka varētu varbūt nopirkt kafiju. Atmetu domu kā nederīgu, jo gan jau, ka mājās vēl būtu. Cirslīšdienās cirslīšdomas. Kafija vēl bija, bet tikai drusku. Tad nu dzeru šobrīd suslai līdzīgu padzērienu, mānot sevi, ka kafija, no kuras stipruma neizsprāgst acis, arī ir kafija.
Njā. Rakstīšana sokas lēnām. Bet vismaz kaut kas sāk parādīties.