jā!!! es bieži sanāk par to domāt, kā būtu, ja es pēkšņi tagad nomirtu? ne tā, ka es tagad gribētu nomirt, bet ši urdošā doma liek raudzīties plašāk un tā. bet ne jau tikai tas.

melnās acenes noņemt ir forši, bet apzināti reti, kad izdodas. ir dienas, kad atliek tikai izberzēt acis un IR TIK DAUDZ. un es brīnos, kā neesmu to pamanījusi. bet reizēm ir tāds kā cietums, kad liekas - no tā laukā netiksi. laa iespēja depresijai.


un vēl mani nomāc tas, ka pilnībā nezimantoju visas sava prāta iespējas.