Re: perpendikuls ar realitaati
Nu, es neprecīzi vai drīzāk, nepilnīgi, izteicos. Kasta, par kuru runāja jaunais uzņēmējs (viņa uzņēmumā šobrīd nu jau esot 200 darbinieku, a sākuši viņi esot 4 2001.gadā), ir ap pusmūžu. Var jau būt, ka tie tādi mistiskie radījumi, lai arī FR es tādus esmu itin bieži redzējusi. Ne jau tas, ka viņi paši par sevi ir neforši cilvēki, vienkārši tas dzīves neapmierinājums, kas nāk līdzi vienā mirklī var izrādīties nāvējošs gan uzņēmumam, gan darbiniekam.
Un otrs precizējums, 200 cilvēku- tas vēl aizvien ietilps gruppā mazais/vidējais uzņēmums. Liels- tas ir EDF ar 106 565 darbinieku FR vien; SNCF ar 68 000. Un tā. Turklāt, vismaz FR, lielajiem jau nospļauties par to vienu darbinieku, kas ceļ traci. Iespēja, ka kaut ko pietiesās ir neliela, turklāt arī pietiesātā summa nebūs tik traki jūtama. Ar mazajiem/vidējiem uzņēmumiem esot smagāk, jo tur:
1)kontaktu tuvums
2)ja no 20 darbiniekiem viens nestrādā, tu zaudē ik mirkli 5%no pievienotās vērtības, ko viņš/viņa varētu radīt. Un tas ir šausmīgi daudz.
3)un jā, uzņēmums ir jāvada nevis jāšņauc koku. nez kāpēc, visi Lv mazie uzņē'mēji, ko sanācis satikt, stāv un krīt par savu lietu. Smieklīgi jau tā teikt, bet uzņēmums ir arī lolojums. Ja tu pats tur nejūties labi, ja nedomā par darbiniekiem, well, nauda ir izsviesta vējā.