Sapņoju par lielām papīra bezdelīgām, par auduma bezdelīgām, uz segas izšūtām, un to pašu visdīvaināko, 1 bezdelīgu, kas varēja pacelties debesīs, turot mani. Pasteļkrāsas, māsa, kas izšuj, tēvs, kas kļuvis inženieriskāks, garāks augumā un mierīgāks, tas viss iedomātā Calabrijā, mamma nez kamdēļ sirmiem matiem, un vai nu māsa vai mamma, nezinu, viena no viņām diezgan daudz laika pavadīja guļot gultā, lai nepārpūlētos, ārsts esot aizliedzis.
Tā brīvība, kad lido. Mana aizbēgšana un policija, kas, nez kamdēļ, cenšas atlauzt manu istabu. bet manā istabā nav bezdelīgu, otrs putns - tas nepaklausīgais, ir zaļš papagailis. tas tik mierīgi vis neceļ ceļotājus gaisā, bet šaudās apkārt, mēģina nosviest lejā un atbrīvoties no mums. Es aizlidoju ar savu bezdelīgu, manu skaisto un mīļo bezdelīgu. man šķiet, ka viņa bija skumja, kad es modos.