Mīļā māsa aizgāja uz izstādi, atstāja mani mājās mācīties. Pagulēju, tagad sāku lasīt vajadzīgos tekstus. Iet lēni un negribīgi, aij, nu apnicis tagad uz kādu mirkli. Varbūt tāpēc, ka vēl priekšā daudz darbu (bet es-par-to-nedomāju-attieksme).

Nu ja, bet Geert Hofstede man vienmēr ir paticis. Un viņa kritiķus es nesaprotu, nu, vai vismaz - nē, es saprotu, ka tas, ko viņš saka par kultūru kļūst par self fulfilling prophecy no tā mirkļa, kad tu sāc pievērst uzmanību kultūras atšķirībām. Tik un tā- mēs esam dažādi, un vieni pēc būtības ir vairāk toleranti kā citi.