First of all- I just want to say thank you.
Vienas no lieliskākajām brīvdienām pēdējo 22 gadu laikā. Nekādu grāmatu, interneta, darbu, mācīšanās, stresa. Divas lieliskas nedēļas ģimenes un draugu lokā, apbrīnojams daudzums pozitīvu emociju un ļoti veselīga psihe. Loģiski, ka braukt prom negribējās (vai pareizāk - doma par prombraukšanu pat netika apsvērta līdz iekāpšanai lidmašīnā). Tik ļoti, ka lidmašīnai esot sabojājusies stūres iekārta :D Bet nu pēc stundas viss tika salabots, nācās vien doties prom no Minhenes.
P.S.Ierodoties FR pirmā doma - kas tie par cilvēkiem!? Nesmaida, bet arī nav nīgri. Tā, it kā viņu apkārt nebūtu. Katrs maskējās par caurspīdīgo (lasi: neredzamo) ierindas pilsoni, arī tie, kas izceļas, tie jau maskējas īpaši.
P.S.2. Jāiet kaut ko iegādāties brokastīm. Ledusskapis tukšs.
P.S.3. Izrādās, ka salūts kalnu ielejā ir apburošs. Wii, stāvēju aukstumā un spiedzu aiz sajūsmas. Patīk, riktīgi patīk. Prazdņečno