Vispirms man nenāca miegs no puspudeles vīna + 1l desperados savienojumā ar Woody Allen The desert rose of Cairo. Tad lasīju visādus štruntus, rakstīju dažādas muļķības. Tagad skatos BBC Pride and Prejudice. Nakts no sestdienas uz svētdienu, daudz mācību darbu un pāris nokavēti termiņi, bet īsti nekam negribas ķerties klāt.

Nezinu, man šķiet, ka tās ir atblāzmas no ļoti agras bērnības - šī nevēlēšanās iet gulēt. Toreiz ļoti baidījos aizmigt (ja es gulētu, mani varētu uz mežu aizvilkt plumpači). Tagad negribas, lai šī diena beigtos un pienāktu nākamā.

Tu droši vien jau strādā?