Varbūt kļūdos, taču šķiet, ka Mario Puzo Krusttēvs aizsāka ļoti īpašu filmu tradīciju. Smieklīgi mazliet, jo visi galvenie varoņi ir viena un tā paša tipāža mazliet atšķirīgi portretējumi. Protams, nenoliedzama ir bruņnieciskās literatūras ietekme. Tas viss gan ir mazāk svarīgi. Šādas filmas nevar saktīties pavisam nopietni, ar tām ir tikpat nopietni kā ar dēku literatūru. Aizraujoši un ļoti sapņaini. Atbruņojošs naivums un izslavētā lojalitāte ģimenei. Interesanta socioloģiska bilde - indivīda nespēja saraut saites ar savu apkārtni tieši morāles principu dēļ. Nē, nē, nekā īpaši jauna. Nepieciešamā smeldzes deva pirms aizmigšanas.
Brian de Palma's Carlito's Way