Jo kad es biju maza, es izlēmu, ka nekad neraudāšu, jo nepratu skaisti raudāt. Nu, tā, ka tikai asaras pa vaigiem rit. Nē, man vienmēr bija trakās elsas, sarkans un tekošs deguns. Un tad es neraudāju. Neraudāju gan. Tikai dažkārt izrāvās elsas, tad es varēju bez slapjuma acīs šņukstēt, slēpjoties aiz plaukstām.