upd: manas tuvās, kad man ir krīzes, uz mani raugās ar žēlumu. Bet arī ar mīļumu, sak, viss atk būs labi, tu jau zini, ka tas pāries. Un tad man kļūst vieglāk, jo parādās drusku gaismas viņu acīs. Drusku iekšējā strāvojuma, kas palīdz man celties un iet tālāk. Paldies visiem labajiem, ka viņas ir.