rakstu to, kas ienāk prātā, ko redzu un sajūtu reālā dzīvē. nav nekāda tēla. iesāku rakstīt, lai aizstāvētu sevi, iemācītos sevi izteikt un apstādinātu sabrukumu.

jūzerbildes gan ir skaistākas par manu dzīvi.
mana īstā dzīve ir klusums, tāpēc nekā interesanta arī manā dienasgrāmatā. vieni vienīgi apkārtējās vides un sajūtu apraksti. dokumentācija.

sākumā rakstīju atklātāk nekā tagad.
šeit mēģinu parādīt tādu pasauli, kādu es to redzu, mēģinu izkļūt no izolācijas.

kaut kas no grafomānijas arī.

bet nav laika visu savu dzīvi šeit ierakstīt. tikai mazas gleznas.

vārdu antonija izvēlējos tāpēc, ka man kādreiz patika tā iela un pa viņu var aiziet ciemos pie alberta. likās, ka tas pietāvēs jaukai un smukai meitenītei, bet jau sen esmu atbrīvojusies no šī štampa, jo dvēsele ir kas vairāk.