Šķiet, ka Kalvīša gadījumā var runāt par tādu kā minēto stratēģiju sajaukumu. Proti, iespējams pastāv baismīgi viltīgais un smalkais plāns, taču tas nav tik vienkārši īstenojams. Kalvītim&Co pietrūkst kapacitātes to pavilkt, līdz ar top uz sarūsējušas ķerras un vecas vannas pamata veidota bruņmašīna, kas saceļ par daudz trokšņa, lai to nepamanītu, bet arī par maz, lai visiem mutes atplestu.
Vai varbūt visa vaina ir nepareizajā stratēģijā un uzskatā, ka "tā lietas kārto". Nojausma par nepieciešamību darīt smalki un uzmanīgi šķiet nepazīstama.

Bet tas viss ir bla bla. Es tikai gribētu, lai kompānijai, kas uzskata LV par savu slaucamo govi, būtu mazliet nojausma par savu politisko atbildību. Par nepieciešamību atskaitīties savu darbadevēju priekšā, ja jau reiz lietojam uzņēmējdarbībai tuvāku leksiku. Taču par saviem darbadevējiem, šķiet, visi ir laimīgi aizmirsuši.