Witch. snake. running (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} bagdarama) rakstīja,@ 2007-10-12 15:16:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Tuvie Austrumi
http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/7
Sēžu un domāju, ko gan Unity Resources Group vadītājs Bagdādē juta, kad runāja ar BBC..
Jā, tāpat vien nogalināt vietējos civilos iedzīvotājus ir necilvēcīgi. Vēl jo vairāk, ir tik ļoti saprotama arī Irākas valdības nostāja - drošības pakalpojumus piedāvājošās kompānijas irākiešus neuzskata par cilvēkiem, un visi incidenti ir šo uzņēmumu darbinieku nepārdomātas un pārsteidzīgas rīcības rezultāts. Nav brīnums, ka liela daļa vietējo uzskata, ka jebkuri ienācēji (lasi: eiropieši vai amerikāņi) ir īsteni barbari, kas neciena cilvēka dzīvību un galu galā nav nekas labāks par bijušo diktatoru, vēl jo vairāk, ienācēji slēpjas aiz lieliskās hypocricy maskas: demokrātija un cilvēktiesības galu galā nav nekas vairāk par labu ieganstu, lai realizētu savas mantkārīgās intereses. Un nav jau runa tikai par iebrukumu, bet gan par pastāvīgo klātbūtni. Jo D&C, šķiet, neattiecas uz pašiem irākiešiem. Viņus drīkst slepkavot, mocīt, jo ja jau reiz tas ir irākietis, tik liela taču iespēja, ka viņš ir teroristiskas organizācijas pārstāvis.
No otras puses, katru reizi dzirdot par karos pastrādātajiem noziegumiem, es atceros Apocalypse Now. Prāta aptumsumu un nežēlīgu attieksmi var izskaidrot, jā, pat var saprast ekstremālos apstākļos. Un, gadījumā, kad ir jāizsver apsargājamā konvoja dalībnieku dzīvības (lasi: savējos) un kāda irākieša (lasi: svešo), kas turklāt vēl var būt terorists-pašnāvnieks, savējo sargāšana galējā variantā nogalinot mierīgus civilos šķiet traģiska, taču īpašos apstākļos pieņemama samaksa. Jo galu galā tu nekad nezini, vai divas irākietes, kas neapstājās pēc pirmā pieprasījuma, ir teroristes vai ne.
Ekstremālos apstākļos normāla rīcība sāk šķist jebkuru briesmu avots. Taču cilvēki pierod pie šādas dzīves, zaudē piesardzību un vienkārši vēlas turpināt dzīvi to baudot, nevis katru mirkli drebot par savu dzīvību. Un security guards ir tieši pretējais - saskatīt un novērst potenciālas briesmas katrā sīkumā. Galu galā tas noved pie tās pašas vecās diskusijas: militāristi vs. civilie. Divas dažādas psihes formas, kas satiekoties nereti rada traģēdijas.
http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/7
Sēžu un domāju, ko gan Unity Resources Group vadītājs Bagdādē juta, kad runāja ar BBC..
Jā, tāpat vien nogalināt vietējos civilos iedzīvotājus ir necilvēcīgi. Vēl jo vairāk, ir tik ļoti saprotama arī Irākas valdības nostāja - drošības pakalpojumus piedāvājošās kompānijas irākiešus neuzskata par cilvēkiem, un visi incidenti ir šo uzņēmumu darbinieku nepārdomātas un pārsteidzīgas rīcības rezultāts. Nav brīnums, ka liela daļa vietējo uzskata, ka jebkuri ienācēji (lasi: eiropieši vai amerikāņi) ir īsteni barbari, kas neciena cilvēka dzīvību un galu galā nav nekas labāks par bijušo diktatoru, vēl jo vairāk, ienācēji slēpjas aiz lieliskās hypocricy maskas: demokrātija un cilvēktiesības galu galā nav nekas vairāk par labu ieganstu, lai realizētu savas mantkārīgās intereses. Un nav jau runa tikai par iebrukumu, bet gan par pastāvīgo klātbūtni. Jo D&C, šķiet, neattiecas uz pašiem irākiešiem. Viņus drīkst slepkavot, mocīt, jo ja jau reiz tas ir irākietis, tik liela taču iespēja, ka viņš ir teroristiskas organizācijas pārstāvis.
No otras puses, katru reizi dzirdot par karos pastrādātajiem noziegumiem, es atceros Apocalypse Now. Prāta aptumsumu un nežēlīgu attieksmi var izskaidrot, jā, pat var saprast ekstremālos apstākļos. Un, gadījumā, kad ir jāizsver apsargājamā konvoja dalībnieku dzīvības (lasi: savējos) un kāda irākieša (lasi: svešo), kas turklāt vēl var būt terorists-pašnāvnieks, savējo sargāšana galējā variantā nogalinot mierīgus civilos šķiet traģiska, taču īpašos apstākļos pieņemama samaksa. Jo galu galā tu nekad nezini, vai divas irākietes, kas neapstājās pēc pirmā pieprasījuma, ir teroristes vai ne.
Ekstremālos apstākļos normāla rīcība sāk šķist jebkuru briesmu avots. Taču cilvēki pierod pie šādas dzīves, zaudē piesardzību un vienkārši vēlas turpināt dzīvi to baudot, nevis katru mirkli drebot par savu dzīvību. Un security guards ir tieši pretējais - saskatīt un novērst potenciālas briesmas katrā sīkumā. Galu galā tas noved pie tās pašas vecās diskusijas: militāristi vs. civilie. Divas dažādas psihes formas, kas satiekoties nereti rada traģēdijas.
