sapņotāja
Nakts pirmajā daļā bija slepkavas, bēgšana, mūžīgi uzbāzīgi nohipnotizētie (nez kāpēc viņi visi centās uzsist ar bambusa nūju pa manu galvu pēc katras manas atbildes) un vecas, puspamestas muižas ēkas, kurās iekārtota gleznotāja darbnīca (pavasara gaišzaļie vējā plīvojošie aizkari gan bija forši).
(sapratu, ka ja gribas paņemt vēl vienu segu, jo ir vēss, ir vērts. censties sevi sasildīt, sapņos skraidot apkārt, ir mazefektīvs paņēmiens)
Jau rīta pusē visādu ainu bija daudz, taču atceros tikai vienu. Sēžam abas ar māsu pie spoguļa, un es ķemmēju matus. Viņa saka, ka es kļūstot aizvien līdzīgāka un līdzīgāka mammai. Foršais smaids, turpinu sukāt tumši blondos matus un skatīties savā=māmiņas sejā.