mājas
Es gribu mājās. Migrēna jau otro dienu (kopš LV pamešanas), karstuma izraisīts nogurums un vēlme visus sūtīt ellē.
Izbraucot no valsts (nē, precīzāk: izbraucot no mājām uz ārvalsti), mirst mans atpūtas gēns. Un pēc apgrieztās analoģijas "kas neprot atpūsties, neprot arī strādāt" atmirst arī strādātgriba. Bet es gribu mājās. Es gribu auksto ziemeļu pavasari, stindzinošo vēju un viltīgo piesaulītes siltumu, līdz mielēm zilo ūdensklaidu un to skatu uz Ķīsšezeru, kas liecina par māju tuvošanos. Es ļoti gribu braukt mājās.
Pēdējais iemesls laikam ir pat zināmā mērā banāls- nekur es neesmu es kā vien tur, kur ir manas mājas. Pašidentifikācija sabrūk izbraucot. Un tas laikam arī ir tas svarīgākais.