Pamodos ap pusdienlaiku. Ieslēdzu dūcošo draugu, velku mp3 (gandrīz vai lepna- kaut kas tiek darīts). Istabā uzbrūk haoss, ārā pat degungalu saulē parādīt negribas. Iekšā labi. Pidžamā arī. Jā, jibrail teksti lieliski iederas. Tagad vēl tikai uzlikt Vertinskogo (šīrīta guvums) un izkust nostaļģijā (nu labi, pseidonostaļģijā, tos laikus es nevaru atcerēties). Vakarā uz Kim Ki Duku ;)

Eh, ļepota