kad skatos, kā dzīvo citi, tas vienmēr liekas tik ļoti vienkārši. viņi sāk satikties ar pirmo, kas plus mīnus atbilst kaut kādām paša prasībām un vajadzībām, viņi dodas studēt to, kas tobrīd ir aktuāls un vajadzīgs, un tā viņi dzīvo - vienkārši un bez īpašām ambīcijām, pelna naudu vairāk ar katru gadu un atvaļinājumos dodas uz dienvidu zemēm.

kad skatos, kā dzīvoju es pati, gribas spert un skaļi klaigāt, ka ir taču jābūt kaut kam vairāk par šo garlaicīgo ikdienu. man vienmēr ir pārāk lielas prasības pret citiem un pret pasauli, un tā nu es te dzīvoju, šaubīdamās un nesaprazdama, man vajag mainīties vai tomēr saglabāt savas augstās prasības.