šķiršanās man salauza, tas laikam normāli.

nākamās attiecības, iespējams, padarīja mazliet stiprāku. tas laikam arī normāli.

un tagad, kad esmu satikusi kādu, kurš grib ar mani būt kopā, un viss, man ir liels prieks, laba sajūta un miers, jo nav nekādas mētāšanās par to, vai es viņam patīku vai nē, manī ir pieauguša sajūta, ka, ja tas, ar kuru šķīrāmies, man aicinātu sākt visu no gala, es nedomājot piekristu. nezinu, tāpēc, ka sirds vēl nav sadzijusi, tāpēc, ka sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, vai tāpēc, ka man patīk sev darīt pāri. vai visi trīs kopā.

bet es par to negribu vairs domāt, es gribu celt jaunu māju, un šoreiz vismaz no zariem, ne vairs salmiem.