;)))
i hear u.
bet nezinu, kā lai palīdzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ar to, ka tu paskaidro, ko tu esi domājusi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es varu mēģināt.
paskaidrot oriģinālo ierakstu vai komentāru, uz kuru tu tikko atbildēji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oriģinālo ierakstu, protams. Saistībā ar manu komentāru, kā es to saprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es varu paskaidrot tikai pašu ierakstu, kā es to rakstīju pati sev.

pirmā teikuma daļa "kāds piedzimst ar melnu ādu" ir refleksija par to, ka cilvēki dzimst ar dažādām fenotipiskajām pazīmēm, apzināti tos neizvēloties un neveidojot sevī, vienkārši piedzimstot tādi, līdz ar to šie dažādie stāvokļi nav īpaši.
otrā teikuma daļa "kāds dzīvo ar melnu sirdi" ir refleksija par cilvēkiem ar emocionālām attieksmēm, kas, we could argue, nav iedzimtas, bet drīzāk vides, kultūras un jā, tomēr arī iedzimtu individualo īpatnību mijiedarbības rezultātā sevī izveidotas/attīstītas.
bet tas, ko es sev ar to gribu pateikt, saliekot šos abus it kā antagonistiskos teikumus blakus, ir paradokss sev pašai. mainly, es nevaru ssacīt, ka mīlu vienu, nemīlot otru. jo savādā kārtā, bet tie abi ir orgāni. un man pat nav pārliecības, cik daudz brīvās izvēles ir bijis otrajā gadījumā. kā veidojas melna sirds. varbūt tā veidojas lielās sāpēs.

tas bija teikums, ko es rakstīju sev, kā barjeru savai sirdij, lai nenosodītu otru cilvēku, kurš tobrīd mani nosodīja, jo es atļāvos aizstāvēt kādu citu cilvēku ar melnu ādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar melnu sirdi parasti saprot apzinātu ļaunumu. Un tu ar to gribēji aizstāvēt ļaunus cilvēkus, sakot, ka to jau cilvēki paši neizvēlas – tas ir apstākļu ietekmēts.

Ok, tagad ir skaidrs. Normāla un pieņemama pozīcija.

Lai gan reāli veidā, kādā tu to pateici, tiks 100% uztverts kā apvainojums melnajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es sākotnēji gribēju teikt, ka tas nav godīgi, ka kāds ar apzināti izveidotu melnu sirdi tiesā cilvēku, kas nekādi nav varējis ietekmēt savu ādas krāsu. sākotnēji es uzrakstīju to teikumu kā nosodījumu tiem, kas otrā nemīl tumšu ādas krāsu, vienlaikus ar šo savu nemīlestību padarot savu sirdi tumšu, which is like quite. strange. protams, vienā gadījumā tumša krāsa ir vizuāla, otrā tikai literārs izteiciens.
bet tad es sāku domāt, cik daudz mēs vispār spējam ko izvēlēties un paši sevī noteikt. un tad nolēmu izmantot to pašu teikumu citiem mērķiem, i.e., lai nevairotu tumsu savā sirdī.

(Reply to this) (Parent)

un to, kā manis teikto uztver citi, es nevaru un negribu ietekmēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka tas tā nav. Jo teikšanai jau visa jēga ir tieši komunikācija. Protams, ir robežas, bet tā ir tikai tāda izvairīšanās no atbildības. Kas turklāt diezko tāpat nestrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iespējams, mēs atšķirīgi uztveram šo specifisko komunikācijas vietni.
man tā ir mana personīgā telpa un laiks, kurā es, pirmkārt, runāju ar sevi ;]
ja es eju pie tevis un runāju ar tevi, true, es piekrītu, man ir jāmēģina runāt tā, lai mani saprot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar sevi runājot jau parasti raksta aiz atslēgas.

Es cenšos saprast to fenomenu, kad cibā daudzi raksta it kā publiski, bet kad mēģini kaut ko piebilst, tad jūtas aizskarti un saka, ka tā ir privātā vieta.

Iespējams, ka tas ir kaut kāds psihoterapeitu uzdots uzdevums vai mājasdarbs par uzdrošināšanos vai pašu pieņemts izaicinājums. Ej un pasaki kaut ko, par ko tevi varētu pamatoti nokritizēt, un mēģini savaldīties. Dažiem izdodas, citiem ne. Bet kā treniņš tas vienmēr ir ļoti noderīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

onē, es nejūtos aizskarta, tu vari droši nākt un teikt, ka es saku kaut ko nepareizi
un tad tu vari iet tālāk
vai tu vari pajautāt, ko tieši es domāju
tad tu vari piekrist vai nepiekrist
un tā tālāk

nē, es nedomāju, ka man ir pienākums runāt ar sevi zem atslēgas. es domāju, ka man ir tiesības rakstīt, ko un kā es gribu. un tev ir tiesības domāt un teikt, ko un kā tu gribi. un es varu apvainoties, vai varu smieties. un tu vari arī darīt tāpat.

es tikai mēģinu paskaidrot, ka nejūtu nepieciešamību pielāgot savu oriģinālo izteikmses stilu tā, lai tas kādam patiktu vai liktos saprotams. mēs varam par to pēc tam parunāt, bet es gribu runāt tā, kā es gribu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tu vienkārši šo mājasdarbu izskaidro izvērstāk.

Mani vienkārši interesē, cik tas ir faktiski efektīvi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mūsu konkrētā saruna?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, ne saruna. Šī metode rakstīt publiski, bet it kā tikai sev.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nekad nebiju domājusi, ka tam ir jābūt funkcionālam vai efektīvam.
es to daru, jo man patīk to darīt.
un man patīk lasīt citus cilvēkus.
it sevišķi, ja viņi raksta par sevi.
tad man liekas, mēs esam sveši, bet tuvi reizē, un ir. priecīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Efektivitāte ir vispārīgs apzīmējums tam, ko tu nosauci par “patīk” vai rada prieku utml.

Tāpēc tu noteikti uzskati, ka tas ir funkcionāli. Citādi jau tu to nedarītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, protams, to varētu analizēt un meklēt tam dažādus skaidrojumus un pamatojumus, bet es pieņemu, ka mums abiem ir daudz labākas lietas, ko darīt ar savām dzīvēm ;]
thank u for stopping by and talking to me ;]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viena no šīm lietām priekš manis ir labāk saprast, kā cilvēki domā, jo citādi man ir grūti ar viņiem saprasties.

Diemžēl cilvēki ļoti nevēlas izpaust savus domāšanas veidus. Ja es to prasu, tad vai nu klusē, vai pat kļūst aizvainoti, it kā tie būtu paši lielākie intīmie noslēpumi.

Bet šoreiz tu tiešām pateici ļoti daudz. Paldies par to!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, es nekad neesmu varējusi saprast citus cilvēkus/sevi, tādēļ padevos un izlēmu viņus, pirmkārt, mēģināt mīlēt. nav tā, ka man ļoti sanāktu ;]]]
bet ar tevi man ir priecīgi runāt.
nezinu, kāpēc, bet there is this strange warm feeling.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu man prieks, ka tev ir priecīgi. :)

(Reply to this) (Parent)