| |
[1. Dec 2012|00:24] |
bet es šodien ar visiem sastrīdējos, metos bēgt un atradu paleontoloģijas muzeju!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
kad izgāju ārā, visi jau mani tur gaidīja, nezinu, neviens tā arī neatzinās, kā atrada, bet galvenais
ja cilvēks grib būt laimīgs, ir jābēg, kad vien gribas, uz visām pusēm
(es nezinu, vai visi tā drīkst, vai tikai tie, kas nebēg no manis, bet)
tur bija gigantisks briedis ar milzīgiem, milzīgiem ragiem!!!! milzīgiem milzīgiem!!!! bet viņi raksta, ka tas netraucē iet cauri mežiem. ai, un tad tur bija visādi, visādi viņi. 260 miljonus gadu vecais pats pirmais sauszemes mugurkaulnieks, pats lielākais pirmsjuras laikmeta plēsējs, lielāko dinozauru priekštecis, tur visi bija tādi veci pārsvarā, nu jā, izņemot jaunzēlandes moas, kuras maori apēda pirms 200 gadiem tikai.
tad gāju pa ielu un iedomājos, ka rokā ir dzeltens balons.
kad tā iedomājas, uzreiz savādāk soļi sāk likties. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/116442/5908) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mat |
|---|
| Date: | 1. Decembris 2012 - 08:29 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tu tikai bēdz un bēdz.
Vajag mazāk strīdēties, nervezot. Tā vietā vienkārši var informēt - iziešu pastaigāties, vajag nedaudz nomierināties. Lūdzu nesekot :D
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/131155/23308) | | From: | az |
|---|
| Date: | 1. Decembris 2012 - 15:41 |
|---|
| | | (Link) |
|
jā, bet, bet ;]
bet tagad man jāatzīstas, ka, ka, ka
es nevaru nevaru atzīties
bet varbūt tu saproti
| | From: | mat |
|---|
| Date: | 1. Decembris 2012 - 18:09 |
|---|
| | | (Link) |
|
Mana saprašana par nepateiktajām starprindām vienmēr ir bijusi slikta.
Arī tagad.
| | From: | az |
|---|
| Date: | 1. Decembris 2012 - 22:40 |
|---|
| | | (Link) |
|
bērnība. paslēpes. augstāk par zemi. sunīši. kazaki-razboiņiki.
vēlāk - medības. tavā gadījumā. ;] vai otrs cilvēks, manā.
viens holandiešu profesors sarkstīja grāmatu par homo ludens. kopš izlasīju, vairs nejūtos vainīga par to, kā dzīvoju.
| | From: | mat |
|---|
| Date: | 1. Decembris 2012 - 22:59 |
|---|
| | | (Link) |
|
Un kādas emocijas tev sagādā šī spēle?
Panāk, ka nav vainas apziņa vienmēr ir iespējams, bet ne jau tas ir galvenais spēles elements. Spēles elementi daudz biežāk ir prieks, cīņa, atzinība.
| | From: | az |
|---|
| Date: | 2. Decembris 2012 - 00:47 |
|---|
| | | (Link) |
|
visas tās emocijas, kuras minēji ;]
piemēram, es satrakojos, sāku kliegt, izmetos ārā no mājas, dodos nezināmā virzienā, un pa ceļam ir muzejs, un tā kā man nav, kur iet, es eju muzejā. ja mēs abi tur ietu, visticamāk, mēs pat nepamanītu muzeju, jo redzētu tikai viens otru.
un tad es jūtos uzvarējusi un laimīga. jo pati atradu, pati iegāju, visu izdarīju, tāds liels prieks. bet tikmēr otrs cilvēks atrod mani un muzeju, un sanāk, ka viņš ir uzvarējis, bet tad es viņu ieraugu tur ārā, un ir priecīgi, jo mēs abi esam uzvarējuši.
un pēc tam mēs pikojamies.
bet ir svarīgi, ka tas sākas pa īstam, ar īstu bēgšanu. citādi nesanāk. man liekas. | |
