|
2. Dec 2012|00:47 |
visas tās emocijas, kuras minēji ;]
piemēram, es satrakojos, sāku kliegt, izmetos ārā no mājas, dodos nezināmā virzienā, un pa ceļam ir muzejs, un tā kā man nav, kur iet, es eju muzejā. ja mēs abi tur ietu, visticamāk, mēs pat nepamanītu muzeju, jo redzētu tikai viens otru.
un tad es jūtos uzvarējusi un laimīga. jo pati atradu, pati iegāju, visu izdarīju, tāds liels prieks. bet tikmēr otrs cilvēks atrod mani un muzeju, un sanāk, ka viņš ir uzvarējis, bet tad es viņu ieraugu tur ārā, un ir priecīgi, jo mēs abi esam uzvarējuši.
un pēc tam mēs pikojamies.
bet ir svarīgi, ka tas sākas pa īstam, ar īstu bēgšanu. citādi nesanāk. man liekas. |
|