|
[18. Mar 2011|06:46] |
atbēgu uz latgali, lai aizbēgtu no pašdestrukcijas. tā ir tā, kas pamodina sapņa vidū, smaida un saka, nu, un ko tu domā, tev taču tāpat nekas no tā nepienākas, re, te ir tava vieta, lāpi mazos caurumiņus citu dzīvē, priekš savas tev tāpat nepietiek ne spēka, ne varēšanas. un nemaz nedomā pīkstēt, pateicība, pateicība, tavu niecību var samaksāt tikai pateicība. un re, atrada mani arī te. nekur tu nelidosi, meitene, nevajag lekties pret dzīvi, un man vairs nav spēka teikt nē, es jau arī sev neticu, kā lai es sev ticu, jo es nekad neko tā īsti pati neesmu darījusi, vienmēr kāds. par mani. un tas, ko es mēģinu tagad, tas nesanāk. un labie ļaudis, kas mani mīl, jau ir pastiepuši rokas un saka - nekas, mēs ņemsim tevi arī tādu, tas nekas, ka tu nekam citam nederi mēs rūpēsimies par tevi. tikai
es negribu.
kā lai tevi uzvar, dzīve? kā lai es tieku tev klāt? kā man tevi pārliecināt, ka man pienākas? kā man sevi noturēt?
gotiņas raud. vēls jau. |
|
|
Comments: |
| From: | elina |
Date: | 18. Marts 2011 - 07:50 |
---|
| | | (Link) |
|
bet varbūt tieši jālecas? nu, lai dzīvi uzvarētu.
| From: | az |
Date: | 18. Marts 2011 - 08:33 |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, gailis to gribēja pateikt, kad leca man acīs, bet es nepratu turēties līdzi un nu viņš ir nokauts. pēc taisnīguma principa dzīvei arī var piegriezties.
nu man ir diagnozticēta pavasara depresija, varbūt tev arī tāda. bet tā vispār, manliekas, nevajag mēģināt cīnīties/iet pret dzīvi, bet viņu mīlēt vajag un iet kopā ar viņu. bet to darīt ir grūtāk, kā šeit uzrakstīt
| From: | az |
Date: | 18. Marts 2011 - 08:37 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tur jau tā sāpe, visu dzīvi esmu gājusi dzīvei pa spalvu, jo viņa, protams, zina labāk, kā ir pareizi, un man nav nevienas sūdzības, brīnišķīga dzīve, bet negribu, negribu, negribu. krievi saka, no treknuma trako, man vairs nepietiek. kāpēc tev ir tā šogad?
nezinu, nezinu, bet nāk ārā vai nu bezspēks un neieinteresētība pret visu vai arī dusmas un aizkaitinājums. bet es mēģinu saņemties, jo pašam sāpīgi, ka tā
labie ļaudis, lai cik mīļi, reizēm ir lācīši ar pakalpojumu mīlestība, kura tur komfortā un neļauj izlekt pretī piepildītam potenciālam. egoisms ir caur caurēm labs vārds, jo grozot kā gribam, ātrākais un man liekas tāpat vienīgais ceļš uz to pašu apkārtējo lācīšu laimi ir tikai caur tavu laimi. turies az, kaut vai pie tēlota egoisma līdz ticība par sevi atnāks ar pirmajām varēšanām un sanākšanām, kas pie noteikta feilu skaita ir likumsakarīgas.
| From: | az |
Date: | 18. Marts 2011 - 08:42 |
---|
| | | (Link) |
|
kad reizēm ir pavisam tuvu malai, es tieši iedomājos, ka kaut kur esi tu un tu tieši tā teiktu. jo tu māki turēties, es zinu. likumsakarīgi tātad :) ja nu man izdodas, es nezinu, cibai jāuzsauc kāds krogs vai vismaz vasaras nometne latgalē :)
nevis "ja tev izdodas", bet " kad tev izdosies" :))
| From: | az |
Date: | 18. Marts 2011 - 09:40 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, te laikam ir lielākā mana vaina - tagad vajag un viss... jāpadomā laikam. labi, ka tu gāji garām un parunājies. | |