mēs cenšamies...tik ļoti un apzinīgi. mēs cīnamies un zaudējam. un man liekas, protams, man tikai liekas, bet mūsu stāsts jau ir izstāstīts. simts miljons reižu vakar un rit. un dievs par mums smejas...un kāds par mums raud. bet mēs, paslēpušies savā izmisumā...nu ko tad pie velna mēs??? mēs želojam sevi?? ja, varbūt! mēs iemīlamies??? pavisam noteikti. mēs zogam skūpstus laikam un...nebaidamies! mēs taču vairs nebaidamies, vai ne??? bet nē...