Man nebija kur pasleepties. Bija paaraak daudz citu. Un tad naaca sapnni, iluuzijas, ceriiba...eenas...tur arii pasleepos, ieritinaajos siltumaa, kaa beerns maates azotee, un bija labi. Liidz tur ielauzaas citi. Un saaka mani vilkt aaraa no turienes, raadot cik skaista ir saule aukstaa ziemas dienaa, kad tu cilveeks staavi, un galvu plecos ieraavis, sskkielee uz to, negribiigi viistiidams rokas ciessaak cimdos un kabataas, kad tu cilveeks...nozzeelo to kas tu esi, kas biji un kas buusi. Jo saproti, ka nekad nebuusi ideaals. Nekad nebuusi taads, kaadu tu sevi labpraat esi izteelojies. Paaraak sekli acu atvari.

Man ir ggitaara. Tagad. Mana...
Un teeja. - Man vairaak neko nevajag. Un es tikko samelojos.

SSodien aizgaaju uz "Kliistosso Holandieti". Pie datora galda plauktinna ir pieliimeeta angllu valodas lamuvaardu lapa. Es to speciaali mekleeju un vaacu kopaa no vaardniicas. Riit es gribeessu guleet. Bet man nellaus. Riitdiena...taa veel naaks, es veel palikssu...
Bet ir ok.
Ir taccu?