Atkal, atkal ir debesis pušu,
Atkal ielāpi jāuzliek tām.
Sanāk, sanāk, kas samaksājuši,
Zem šīm baltajām akācijām.
Tas ir nieks dzīvu uguni norīt,
Ja tik aliņš ir virsū, ko dzert.
Te mēs ugunis uzkožam korī
Korī ejam nakts tauriņus ķert.


Jo tu esi dzīvs, jo tu esi dzīva,
Viens zirgs vēl ir brīvs,
Viena vieta uz brieža vēl brīva.

Ej, jūs pogotie, noslēpiet dunčus,
Kamēr kāds vēl nav palicis stīvs.
Mūsu karogs ir meiteņu brunči,
Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv.
Vai jums vēderā dienišķā desa,
Vai tur vienkārši vardes kurkst.


Te mēs visi vienādi esam,
Vai tad būs tā vēl citur kaut kur.
Jums ir punči un pogas, un dunči,
Bet cik skatiens jums stiklaini stīvs.
Mūsu karogs ir meiteņu brunči,
Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv.


Atkal, atkal ir debesis pušu
Atkal ielāpi jāuzliek tām.
Sanāk, sanāk, kas samaksājuši,
Zem šīm baltajām akācijām