(Man nav ne jausmas kādēļ pavasaris atkal atgriezies šajā pilsētā.Varbūt tas kaut ko aizmirsis šeit.Varbūt kaut ko tajā esam aizmirsuši mēs paši.Naktī slapjš mirdz asfalts laternu gaismā,benzīna varavīksnes netīrās peļķēs.Man atkal nenāk miegs,kā mūžīgā nodeva par laiku pavadīto tur-mēmi piesnigušā,lāstekām rotātā pasaulē,starp dzidrā ledū iesalušiem sapņiem.Vai es domāju par Tevi?Naksnīgu mašīnu starmešu gaismas pārslīd ēnu akvareļiem nopludinātajiem griestiem,es guļu acīm plaši vaļā,manas cigaretes dūmi,kā miegainas medūzas peld gaisā...Vai es domāju par Tevi?Logs vaļā-ja nu kādam bezmiega mocītam eņģelim atkal labpatīkās atpūtināt spārnus.
Preču vilciena svilpe tālumā-plk.2.43.Priežu galotnēs aiz loga paslēpies vējš.Vai milzu naktstauriņš,lai mirkli vēlāk,milzu ēnai pārslīdot namu jumtus,apsegtu mani saviem melnajiem spārniem...)