axels ([info]axels) rakstīja,
@ 2009-08-23 12:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Stāvēju šorīt pārliecies izlietnei. Mute bija pilna ar brendiju (varbūt es mazgāju zobus). No kaut kurienes komēta bija ietriekusies starp acīm un es redzēju tikai tās dzirksteles.
Es bieži saku - "varbūt" un "iespējams" un "kaut kā tā". Es bieži saku - "kaut kas no Linča".
Kaut kas no Linča - es kāpu lejup pa kāpnēm un man pretī augšup kāpa veca kundze. Mani ieraugot viņa apstājās - man ceļā - un vaicāja krieviski vai "mēs vēl uz šejieni ilgi nākšot?".
Tikai vēlāk es sapratu, ka viņa sajaukusi mani ar mormoņu jaunekļiem - es biju saģērbies pats sev mulsinoši oficiāli. Bet tobrīd es skatījos uz viņu un klusēju. No tuvākā dzīvokļa nāca putekļusūcēja dūkoņa, lejā uz ielas džinkstēja velosipēda zvaniņš. Kundzes acis bija tukšas.
-"Kā, lūdzu?" - es vaicāju.
-"Jums vairs nevajag uz šejieni nākt."


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?