....Es iekāptu reisā nr.3866. Apsēstos Tavā vietā pie loga, blakus izejai. Izvilktu no kabatas mazu Majakovska komplikāciju. Es sarunātu ar stjuarti - man būtu, ko iedzert jau pirms pacelšanās.
Man blakus apsēstos vīrietis ar astoņām acīm.
Aizmugurē klaigātu divi vācieši.
Ekrānos tukšums.
Uzreiz pēc pacelšanās es dotos uz tualeti, uzkāpjot blakussēdētājam uz kājām - es pat nelūgtu viņu palaist mani garām, es uzkāptu no sirds. Tāpat vien.
Tualetē es sākumā izvemtu nedaudz asiņu.
Tad atrastu kabatā un norītu divus xanaxus.
Tad uzsmēķētu intensīvi vicinot rokas gar dūmu detektoru.
Tad atcerētos Tevi.
Tad aizmirstu. Pavisam.
Skatītos spogulī - tumša, kalsna, kaut kur redzēta seja. Nesen nodzīti mati. Muļķīga bārdele zem apakšlūpas. Šur - tur rētas. Idiotiska atklātnīte.
Tad

Tu sēdētu lejā, trīs kritienu attālumā. Tieši tobrīd - mašīnā. Skanētu Ballboy dziesma "I hate scotland", tieši tobrīd - Tu teiktu -
"Visa pasaule ir netīra smilšukaste".