Axa

Bāc!
Man jau kādu pusgadu ir sajūta, ka man arī uzmācas senilitāte.
Es nespēju nekādi izsekot dažādām detaļām un pielaižu nemitīgas kļūdas savā darbā.

Pie tam nav runa par to, ka es norādu nepareizo piegādes termiņu, ko man aizrāda šefs pēc tam, kad es jau piedāvājumu esmu nosūtījusi, bet es to izlaboju un nosūtu klientam atkārtoti, pēc kā klients norāda, ka es tā pat esmu norādījusi nepareizo datumu skaitļos nekā rakstījusi vārdos...and the loop goes on...

Tabulās, atskaitēs, rēķinos, līgumos, prezentācijās - 101 sīka kļūda, kas nemitīgi mani vajā ikdienā.

Vai nu manas smadzenes šūnas pamazām izdilst, vai arī es tik ļoti neciešu šo darbu, ka mana zemapziņa cenšas panākt to, ka mani atlaiž.

Jebkurā gadījumā, kaut kas te nav labi, jo mani nomāca sajūta, ka esmu tizla un nekompetenta būtne.
Sad panda...

Sveiks, lasītāj!

Gribēju teikt, ka apmeklējusi Bembija rīkoto 'JeJoue' vakaru veltītu improvizāciju teātrim man radās iedvesma arī ar saviem draugiem, ko tādu izmēģināt.
Tāpēc esmu pieteikusies novadīt vienu nelielu improvizāciju spēļu darbnīcu LatCon'a ietvaros (cerams *ahem*, ka man iedalīs laiku šim pasākumam).

Nepalaid garām šo vienreizējo iespēju iejusties govs ādā, radīt trokšņu haosu, izbraukt ar pār-dimensiju liftu un piedalīties supervaroņa bērēs!

Tev noteikti tur ir jābūt!

[detaļas par pasākuma norises vietu un laikiem skatīt kurbijkurne.lv,
links pievienots pasākuma nosaukumam augstāk tekstā]

Yay!

Atlaist mani neatlaida, bet algu samazināja par 10%.
Attiecīgi jāsamazina savi ikmēneša patēriņi par 60Ls, kuri tagad man iztrūks.
Vai jāatrod kāda haļava, kura man sniegtu papildus kādus ienākumus.

Opā!
Tikko blakus sēdošais kolēģis atnāca no priekšnieces kabineta un paziņoja, ka tiek atlaists.
Šis ir pirmais krīzes upuris mūsu ofisā un ir tapis par liecinieku, ka arī lielās starptautiskās kompānijās tagad tiek atlaisti cilvēki no speciālistu amatiem.
Pie tam viņa apakšnodaļā tagad ir palicis tikai viens cilvēks, kurš drīz vien mirs nost no periodiskas pārslodzes.

Viņa darbs bija tieš tas uz ko es cerēju sākotnēji nākot šeit strādāt.
Ļoti reāli varētu būt viņa vietā šobrīd un kas to lai vispār zina, moš arī kādu no mums tūlīt pasauks priekšniecība un pateiks paldies par sadarbību.

Es gan ļoti nepārdzīvotu, jo vienīgais kas šeit piesaista ir alga.

Šis darbs spēj izsmelt visas manas garīgās rezerves, kuras es cenšos kultivēt, lai iedzīvinātu jebkādās sociālās aktivitātēs.

I was never meant to be even remotely a sales person.

Pirmajam šķērslim esmu pāru -
pieteikums ir noformēts un akadēmiskās pakaļas nedaudz aplaizītas, to starpā manējā visvairāk, lai izskatītos spoža un vilinoša :)

The rest is up to fate and my competitors...

Jūtos kaut kā piečakarēta ar emocionāliem cilvēkiem, kas nespēj normāli pastāstīt par saviem plāniem un iecerēm, bet kaut ko dara absolūtā haosā. Pie tam tā nav viena persona, bet varu uzskaitīt veselas 4, kurām ir visnotaļ reāla un eksistenciāla ietekme uz mani dzīvi.
Es neesmu dusmīga uz viņiem, bet krietni nokaitināta pēdējās nedēļas laikā, un alkstu pēc vēsu un saprātīgu būtņu atbalsta.
Kaut kur visā šajā mijiedarbībā izzūd svarīgs saziņas faktors, kurš varētu paskaidrot viņu rīcību, taču kaut kādu subjektīvu iemeslu dēļ viņi neprot savas domas un jūtas izpaust verbāli.

People, emotions are there for you to analyze, express them and put them away so that you can make some logic of this co-existence and stop screwing around with rational human beings!

Ja atceraties, pirms 2 nedēļām pieteicu karu apātijai.
Pirmais solis bija it kā pieteikties vienam braucienam uz Poliju apgūt neformālās izglītības metodes, kuras izmanto jauniešu NVO.

No šīs kaujas vakar atkāpos, padevos tieši divas dienas pirms došanās prom.
Tas bija pašsaglabāšanās nolūkos, jo mani nervi pa šo nedēļu bija vienkārši nodzīti līdz maksimālam spriegumam.

Taču karā neesmu gatava vēl padoties un ceru ka vismaz šo brīvo nedēļu izmantošu veidojot taktiskus plānos tālākām kaujām ;)

Ļoti daudz jaunumu pēdējā pusgada laikā.
Varbūt vienkārši vieglāk uzreiz jaunu dzīvi sarunāt?

Konstanti saprotu šajā darba vietā, ka man gribas būt vadītājam, vismaz pilntiesīgi atbildēt par lietām, kas skar manu amatu.
Taču realitāte ir tāda, ka labi ja ir viens klients, kuru pilnībā varu apkalpot pēc saviem ieskatiem balstoties uz vispārīgiem norādījumiem.
Visos pārējos gadījumos man jāpārjautā kādiem vēl 3 vai 4 cilvēkiem, ko vispār es varu atbildēt nabaga klientam, kas zvana man kā ekspertam un pat nenojauš, ka eksperts ir kaut kāda milzīga hierarhiskā struktūra, kur lai saņemtu atbildi vēl jāgaida vairākas dienas līdz viņas noformēšanai pa hierarhijas kāpnēm līdz tā nonāk manās rokās...

Nomirt no karstuma pa dienu vai nosprāgt no aukstuma pa nakti, lūk tas ir aktuāls jautājums...

...vismaz man, jo dodos uz Ģeoralliju, kur pārvietošos kājām gar upes krastu divas dienas.

Pasakiet, ko no zemākā saraksta man ņemt līdzi, lai spētu izdzīvot kā pa dienu, tā arī pa nakti.
Visu uz savas muguras es token nespēšu pastiept.

Drēbes:
- garš trencis ar silto oderi
- biezs džemperis
- žeķubikses
- siltā garā apakšveļa (krekls un bikses)
- siltas plīša bikses
- ērtas drēbes bikses
- botiņas
- vēl vienas botiņas
- ultimatīvi biezās vilnas zeķes
- parastās zeķes (1 vai 2 pāri)
- guļammais
- telts
- maika
- jaka parastā ar rāvējslēdzi
- šalle
- cimdi
- ziemas cepurīte
- kepka

Paika:
- konkservi (tuncis/pupiņas etc.)
- banāni
- H2O
- alko (sliecos uz nastoiku 1 liela pudele)
- kukurūzas čipši (tie jau mājās mētājas)
- gurķis
- rupmaize (4 šķēles lāču bez/ar riekstiem)
- mizā vārīti kartupeļi
- vitamīni
- riekstiņi

Ja vēlies satikt super sulīgās slepkavu spēles uzvarētāju un aktīvākos spēlētājus,
tad ierodies šovakar Preses Bārā laikā no 6:30 līdz 21:00!

No banāniem vairs nav jābaidās...

Heaven is Where:
The Police are British,
The Chefs are Italian,
The Mechanics are German,
The Lovers are French
     and
It's all organized by the Swiss.

Hell is Where:
The Police are German,
The Chefs are British,
The Mechanics are French,
The Lovers are Swiss
     and
It's all organized by the Italians.