Axa

( other cyborg manifestations )

Novērojums: no zāles man nāk nāvīgs miegs.
Secinājums: ja gribu iet dejot uz klubu, tad pīpēt zāli pirms tam aizliegts.
Novērojums: no zāles gribas riktīgi ēst, tā ka pat ja pirms tam apēdu 2 hamburgerus, tad pēc tās pīpēšanas apēdu vēl puspicu.
Secinājums: pirms zāles pīpēšanas neēst, jo tā pat pēc tam apēdīšu visu, kas būs pa rokai.

Bet nu neskatoties uz visu šo, mēs vakar atradām nenormāli jauku Coffee Shop. Es tur labprāt vēl kādu reizi pasēdētu, nevis īsti lai pīpētu zāli, bet vienkārši lai padzertu tēju, jo tur dekors bija burvīgs ar jaukiem Budas sienas gleznojumiem, flīžu galdiņiem, austrumu laternām, idiešu figūrām un chillout mūziku. Tēju izvēle arī nebija peļama.

Bijām vakar ar otru Latvieti, kas mācās manā fakultātē, aizbraukušas uz Hāgu (Den Haag) nobalsot. Man protams tas bija pienākums nevis tikai pret valsti (un cik es gan esmu apzinīgs pilsonis :P), bet gan drīzāk pienākums pret ģimeni un precīzāk savu māti. LPP/LC apvienība protams ir godam iekļuvusi jaunajā valdībā, taču šaubos, ka mana māte būs ieguvusi kādu vietu tajā.
Uz Hāgu protams nebraucām tikai balsot, bet arī baudīt mākslu. Apmeklējām divus muzejus - Mauritshuis un Gemeentemuseum - vienīgi žēl, ka es netiku uz Escher'a muzeju.
Taču pirmajā muzejā kādas 15 minūtes sēdēju un skatījos nespējīga atraut skatienu no Vermēra 'Meitene ar pērļu auskaru'.

( Meitene ar pērļu auskaru )

Tātad ceturtdien bija lekcijā, kurā apspriedām savas dienasgrāmatas.
Manā dienasgrāmatā beigās bija 22 ieraksti pa 7 dienām.
Kā jau minēju man jau no paša sākuma liktās, ka vienkārši šādas diengasgrāmatas ieviešana un tāds mājasdarbs pastiprina domas par seksuālo, izrādās, ka citiem kursa biedriem bija arī pretējs efekts. Daži tieši mēģinot atrast seksuālo un erotisko ikdienā vairs nespēja neko saskatīt. Viņiem runāt un pat domāt par šo tēmu bija sarežģīti, jo erotiskums rodas pats no sevis un nav pieejams viņu pašanalīzei. Viena meitene pat atzinās, ka nedēļas laikā viņai nebija neviena erotiska doma vai atgadījums, kas likās ļoti bēdīgi.
Taču bijām jau arī iepriekš pieskārušies šajā kursā a-sexual cilvēku tēmai, kas šķiet ir kļuvuši pēdējā laikā īpaši aktīvi rietumu sabiedrībā un pat veido savus klubus, paredzētus cilvēkiem, kuri ir pilnīgi bez jebkādām seksuālām emocijām. Šī tēma ir arī salīdzinoši maz pētīta pagaidām, taču personīgi saprotu, ka tā ir kaut kāda mentāla stadija, ka seksa vispār negribas, pat ja dažreiz tīri fizioloģiski pazīmes par tā esību parādas šie cilvēki to noliedz un vienkārši nevēlas pat akceptēt sevi par seksuālām būtnēm...bet nu es neesmu nekāds eksperts un par šo tēmu vēl vajadzētu kaut ko papētīt...
Liekas man gan līdz tādai stadijai ir tālu, spriežot pēc savas dienasgrāmatas. Viena lieta ko pamanīju arī pēc ierakstiem, ka daudzas lietas, kas manā prātā saistās ar erotismu ir balstītas uz asociācijām no filmām, mūzikas, grāmatām un atmiņām. Piemēram, braucot liftā atcerējos Aerosmith dziesmiņu "Love in an elevator" - living it up while I'm going down - kaut kā tā skanēja un tā nu arī lifts nonāca manā dienasgrāmatā...kā arī veļasmazgājamā telpa, webkamera, sporta kluba duša, Luis Royo māksla, daži cilvēki, dažas darbības, pāris atmiņas un vēl kaut kādas random domas.
Kopumā pasākums bija interesants.

PS. lekcijā secinājām arī ka principā visiem cilvēkiem ir fetiši, jo tās ir jebkādas konkrētas darbības, ķermeņa daļas, priekšmeti, lietas, tēli kas izraisa uzbudinājumu...protams nopietns fetišs ir tikai tāds, kad nav iespējams uzbudināties bez kādas konkrētas lietas, taču principā nelieli fetiši ir mums visiem...ir interesnati padomāt kādi ir tev pašam :D

Cik stulbi gan kad esi ieguvis sausās brokastis kuras neesi ēdis un esi kārojis kādus 15 gadus, priecīgi ieliekot tīrā baltā bļodiņā un svinīgi izvelkot piena paku un lejot pienu pār multi-krāsainām pārslām tev no pakas krīt laukā kunkuļi...

WHY!
What have I done to deserve this penance!
Oh, lord how have I sinned?!

Beigās nākas pusi pārslu izsviest miskastē un otru pusi grauzt sausu...un tikmēr nolādēt holandiešu piena industriju, kura uz pakas raksta, ka derīgs līdz 29.09., bet patiesībā gaida ka tu sapratīsi, ka piens saskābst jau 2 dienas iepriekš...

Šodien mums kursā par Social and Cultural Studies of Sexuality uzdevu mājas darbu līdz nākošai lekcijai, kas ir pēc nedēļas, katru dienu pierakstīt visu kas mums ikdienā saistās ar seksuālo un erotisko, optimāli visas dienas garumā.
Pats smieklīgākais man liekas ir tas ka pat vienkārši pats mājas darbs jau izraisa erotiskas domas un asociācijas un uzliek automātisku slēdzi tavā galvā, kas liek tev uz dažādām lietām skatīties seksuālā gaismā, ko tu varbūt pat ikdienā nedarītu.
Šajā ziņā šī metode nav veiksmīga, jo zūd tīri novērotāja efekts un tīrā refleksivitāte no autobiogrāfa puses arī.
Jebkurā gadījumā uzdevums ir jautrs, tagad tikai jāatceras ir pierakstīt visas tās lietas, kas uzpeld manā pārlieku aktīvajā fantāzijā ;)

Visas brīvdienas esmu pavadījusi pārsvarā mācoties. Kaut kā šonedēļ tas process nepadodas no rokas un galīgi nav iedvesmas rakstīt zinātnisku eseju par dzimuma teorijām un bioloģisko fundamentālismu tajās...
...someone light a genius spark in me!

The way to grow wings in Amsterdam:
1. go to the 'Dutch Flowers' coffeeshop and smoke some weed
2. go for a walk in the Red Light district
3. go to the 'Absinthe' bar and drink one of 15 types of absinthe
4. fly home ;)

Vakar bija norunāta ekskursija pa Sarkano Lukturu rajonu ar lektoriem no Seksualitātes kursa. Es kā parasti ierados kādas 15 minūtes ātrāk. Kad vēl neviena nebija bez 5 minūtēm 21:00 sāku satraukties, taču tad ieradās Hrts (skat. ierakstu Course in Sexuality) un pēc vēl dažām minūtēm 5 studenti. Kādu laiku nogaidījām, bet vairāk neviens neieradās.
Tātad bijām 5 meitenes, 1 puisis un vecāka gada gājuma gejs (man nav nekas pret gejiem, vienkārši mēģinu jums raksturot situāciju).
Ekskursija bija ļoti izsmeļoša un uzjautrinoša ar prostitūcijas un geju kustības vēsturiskām iezīmēm, kā arī ieskatiem dažādās perversijās, kas atklāti saskatāmas Amsterdamas ielās.
Seksuālais Amsterdamā nav īpaši nodalīts, tāpēc ejot pa ielu noteiktā rajonā vari redzēt ķīniešu restorānu, stripklubu, glaunu drēbju veikalu, geju bāru, skatlogus ar meitenēm, beķereju, fetišu veikalu, baznīcu, studentu korporāciju, skatlogus ar meitenēm, bāreņu izglītības centru, pisuāru, viesnīcu, suvenīru veikalu, porno veikalu, policijas iecirkni, bordeli, pankūku ceptuvi, biržas namu un mūķeņu klosteri - to visu vienā rindā.
Naktī šis rajons atdzīvojas un vienkārši liesmo dažnedažādās neona krāsās, piepildīts ar dažādu tautību iemītniekiem, tūristu grupām, narkomāniem un narkodīleriem, studentiem (mēs un korporāciju iesvētāmie, kas staigāja apkārt veidojot cilvēku vilcieniņus), vecmāmiņām uz velosipēdiem un citiem dīvaiņiem.
Šī laikam ir tumšā Amsterdamas puse, taču to iespējams sastapt arī gaismā kaut gan pārsvarā sarkanā...

Šovakar atkal iesim tusēties naksnīgajā Amsterdamā, jo manai istabas biedrenei Nikkijai rīt ir dzimšanas diena.
Mūsu oranžajā grāmatiņā 'Students Guide to Amsterdam' atradām 2 klubus kurus gribam ievērtēt, viens ir lēts studentu klubs un otrs alternatīvās mūzikas klubs.

Reku mūsu kompaškas bilde kādā spāņu bārā: no kreisās puses Nikki (Kalifornija), Karolina (Polija), Lina (Grieķija) un Es.

Vēl mums pievienosies viena meitene no Peru vārdā Ines.

( At the coffee shop )

Vakar bija pirmā lekcija kursā Social and Cultural Studies of Sexuality.
Arī šajā kursā mums ir divi lektori un šie divi veido vienkārši burvīgu pārīti. Sieviete vārdā Rachel (izrunā Rahel) sevi definēja kā feministi un vīrietis vārdā Gert (vairāk izklausās pēc Hrt) uzreiz atzinās, ka ir gejs.
Jā, šādi te Amsterdamā ir lektori!
Sākumā abi pastāstīja par savu akadēmisko pieredzi un pozīcijām. Sieviete studējusi nesen vidusklases seksualitātes īpatnības Kenijā un vēlas lauzt stereotipu, ka Āfrikā nevar būt normāla seksuāla dzīve, bet vīrietis visvairāk laika veltījis geju vēstures pētījumiem un dažādu fetišu un citu seksuālu noviržu analīzei.
Pēc tam, kad visiem bija skaidra kursa programma (kuras ietvaros būs Marķīza de Sada darbu lasīšana un personīgās seksuālās dienasgrāmatas ieviešana), lektori vēlējās, lai katrs students pastāsta par sevi un izklāsta kādu seksuālu notikumu, ko novērojis vai piedzīvojis. Lektori paši arī pastāstīja, lai ievadītu sarunu.
Es no savas puses pastāstīju kā ar tēvu dienas vidū netīšām uzdūrāmies ielai, kurā no abām pusēm aiz stikliem stāvēja kailas dāmas, taču to padarījām par joku, ka nonācām tur tieši pusdienas atlaižu brīdī (pēc skata dāmas arī bija nocenotās, ja tā varētu teikt).
Studentiem bija daudz un interesanti stāsti, pārsvarā ļoti uzjautrinoši, tā kā izskatās, ka šis būs riktīgi interesants kurss. Pie tam, pirmdien lektori vēl vakarā vedīs mūs ekskursijā pa sarkano lukturu kvartālu un pēc tam iedzert kādu glāzīti geju bārā!

Šodien guļu mājās.
Vakar laikam pārcentos, pārbraukāju centru krustām šķērsām pērkot grāmatas un pierakstoties uz kursiem, bet tad vēl aizkūlos uz Sporta centru, kas atrodas tā kā no Vecrīgas līdz Pļavniekiem, un atpakaļ. Tad mazliet atpūtos, bet pēc kādas stundas devos vēl uz tusiņu savā fakultātē.
Rezultātā vakarā bija tāda sajūta, ka varētu saaukstēties, bet trakākais, ka pamanīju, ka kreisā potīte sāp un kad atgriezos no tusiņa viņa bija riktīgi sapampusi un sarkana. Īsti nevar saprast no kā, jo sastiepts nav, bet drīzāk pārslodze, mans artrīts un kaut kāda alerģija.
Tāpēc šodien visu dienu nogulēju savā istabā, lasot informatīvos materiālus un mazliet kursa materiālus uz pirmdienu.
Tagad jau it kā ir labāk, taču tā pat ir sāpīgi staigāt.
Nav forši slimot ārzemēs :(((

Šodien nolēmu beidzot doties Amsterdamas ielās ar savu riteni.
Palasīju informāciju oficiālajā mājaslapā par to, ka katru riteni var iegravēt ar identifikācijas numuru, lai zagtos varētu atrast vieglāk, tāpēc uzzināju, kur notiek gravēšana pa velti šodien un pirmais, ko darīju devos turp.
Nebija nojausmas cik daudz laika tas man prasīs, tāpēc uzkāpu ritenī un uzņēmu ātrumu, jo lekcijas man šodien būs jau 14:00. Protams aizrāvos ar braukšanu un skat ka nē jau kādā 4 krustojumā uztaisīju avāriju ar vienu citu velosipēdistu, kas nāca no labās rokas. Kur gan es skatījos nezinu, jo visvairāk šeit strādā labās rokas princips un to krustojumu ir tūkstošiem. Taču nekas traks nenotika, mazliet paslīdēju un sasitu vienu pirkstiņu, kas tagad ir ar zilumu. Līdz gravēšanai tālāk tiku bez atgadījumiem un jau esmu atpakaļ savā dzīvoklī pa kādu stundu ja ne mazāk.
Tikko paēdu un domāju taisīties uz lekciju. Bet vajag riktīgi iegādāties zvaniņu ritenim, jo bez zvana tu te esi nekas!