tough money business
Jūtos kaut kā vājprātīgi apkrāpta no vecāku puses.
Sakiet, kā gan jūs uztvertu tekstu no savu senču puses:
"Zini kā, patiesībā ja jau tu nebūtu izvākusies, tad jau nemaz nekādas runas nebūtu bijušas par to, ka tev vajadzētu mums atdot naudu par studijām. Tu maksātu mums par komunālajiem un tad jau ar to arī pietiktu."
Tagad saņemot no vecākiem aprēķinu par to cik no manis prasītos par komunālajiem, sanāk ka par izglītību katru mēnesi līdz šim es maksāju gandrīz uz pusi vairāk nekā man nāktos maksāt viņiem, ja dzīvot tiem līdzās.
Mjā, gribu redzēt kādu cilvēku, kuru vecāki apkrāpj vēl lielākā mērā...
Sakiet, kā gan jūs uztvertu tekstu no savu senču puses:
"Zini kā, patiesībā ja jau tu nebūtu izvākusies, tad jau nemaz nekādas runas nebūtu bijušas par to, ka tev vajadzētu mums atdot naudu par studijām. Tu maksātu mums par komunālajiem un tad jau ar to arī pietiktu."
Tagad saņemot no vecākiem aprēķinu par to cik no manis prasītos par komunālajiem, sanāk ka par izglītību katru mēnesi līdz šim es maksāju gandrīz uz pusi vairāk nekā man nāktos maksāt viņiem, ja dzīvot tiem līdzās.
Mjā, gribu redzēt kādu cilvēku, kuru vecāki apkrāpj vēl lielākā mērā...
Varbūt, ka ir pienācis laiks kādām ļoti būtiskām pārmaiņām, kas droši un neatskatoties ir jāveic????
Protams ir svarīgi tikt galā ar parādiem, bet nekādas ultimatīvas pārmaiņas, realizējamas tuvākajā laikā, kas to varētu atrisināt nākošajos 3 gados, man personīgi nenāk prātā.
Taču ar algu ko šobrīd pelnu un ar summu ko maksāju par mācību kredītu, es tā pat 3 gadu laikā būšu nomaksājusi visus 8000 EUR ar visiem %.
Var jau bīdīt visādus projektus (zinātniskus vai nezinātniskus) papildus stabilajam darbam, bet nedomāju ka nodošanās tikai tiem man atmaksāsies tik ātri un sākotnēji varētu mani iedzīt vēl lielākos parādos.
Ja runa par izglītības apmaksu no tavas puses bija pirms mācību uzsākšanas, tad varētu teikt, ka kaut cik ok, jo tu zināji rules uz ko paraksties, bet ja to iesviež sejā pēc mācībām kā faktu ar kuru neesi rēķinājusies tad gan nav forši no mana necilā skatu punkta.
Pēc manām domām maksājumi par izglītību un komunālie maksājumi ir divas diezgan nesaistītas lietas (ja vien to nesastaista kaut kādas grūtsirdīgas sociālās sadzīvošanas disharmonijas rezultātā).
Imo runa par līdzdalību komunālos maksājumos kad bērns strādā un dzīvo pie vecākiem ir visnotaļ ok.
Tāpat maksājumi par komunālajiem + izglītības ''kreditēšanas'' apmaksa ja tāda ir bijusi vienosānās PIRMS TAM.
Bet ja liek maksāt komunālo + izglītību BEZ VIENOŠANĀS tad gan nav pārāk forši.
Pirms tam, tika mācību apmaksa formulēta kā kaut kas tālā nākotnē iespējami atmaksājams, kad senči būs pensijā un man būs 4ciparu alga.
Maksāt par komunālajiem arī liekas baigi ok.
Taču mēģināt ar apliku mahinācijām panākt to, ka es dzīvoju pie vecākiem tikai tādēļ, ka viņiem gribas lielāku kontroli pār manu dzīvi - izmantojot kredīta saistības, galīgi nav smuki!
Ja ņem kredītu, tad, lai kādas nebūtu mutiskās norunas, rēķinies, ka var nākties apmaksāt - kaut vai pilnīgi nesaistīta force majore rezultātā.
Kaads nu kuram tas piegaajiens lietaam...
mani sencci apmaksaa manai maasai dziivossanu unversitaates laikaa man neapmaksaaja tad nu vinniem ir tas prieks nomaksaat manu krediitu (kurss gan ir smiekliigi mazaaks protams) dzelzzaina loggika paliidz atstumt malaa cilveeciskus jautaajumus :P
aivvv
Taču, kad vecākiem vajadzēja piķi, viņa pārdeva no vecmāmiņas mantojumā iegūto dzīvokli un naudu iedeva viņiem.
Savukārt, kad viņa ievācās viņu vecajā dzīvoklī, tad jau nācās to 'atpirkt' no senčiem, veicot maksājumus tuvu pie diviem gadiem.
Jebkurā gadījumā, lai cik 'negodīgas' dirsas brīžiem mūsu vecāki spēj būt - mēs kā viņu bērni nespējam nomest atbildības sajūtu viņiem ar visiem saviem spēkiem atmaksāt, vismaz to reālāko ko viņi pieprasa.
Taču viņi krietni zaudē emocionālajā tuvībā ar saviem bērniem, kas drīzāk jūtas kā biznesa projekts nevis kā viņu mīlēti pēcnācēji.