Axa

Māsa mācījās pa budžeta naudu.
Taču, kad vecākiem vajadzēja piķi, viņa pārdeva no vecmāmiņas mantojumā iegūto dzīvokli un naudu iedeva viņiem.
Savukārt, kad viņa ievācās viņu vecajā dzīvoklī, tad jau nācās to 'atpirkt' no senčiem, veicot maksājumus tuvu pie diviem gadiem.

Jebkurā gadījumā, lai cik 'negodīgas' dirsas brīžiem mūsu vecāki spēj būt - mēs kā viņu bērni nespējam nomest atbildības sajūtu viņiem ar visiem saviem spēkiem atmaksāt, vismaz to reālāko ko viņi pieprasa.

Taču viņi krietni zaudē emocionālajā tuvībā ar saviem bērniem, kas drīzāk jūtas kā biznesa projekts nevis kā viņu mīlēti pēcnācēji.