tough money business
Jūtos kaut kā vājprātīgi apkrāpta no vecāku puses.
Sakiet, kā gan jūs uztvertu tekstu no savu senču puses:
"Zini kā, patiesībā ja jau tu nebūtu izvākusies, tad jau nemaz nekādas runas nebūtu bijušas par to, ka tev vajadzētu mums atdot naudu par studijām. Tu maksātu mums par komunālajiem un tad jau ar to arī pietiktu."
Tagad saņemot no vecākiem aprēķinu par to cik no manis prasītos par komunālajiem, sanāk ka par izglītību katru mēnesi līdz šim es maksāju gandrīz uz pusi vairāk nekā man nāktos maksāt viņiem, ja dzīvot tiem līdzās.
Mjā, gribu redzēt kādu cilvēku, kuru vecāki apkrāpj vēl lielākā mērā...
Sakiet, kā gan jūs uztvertu tekstu no savu senču puses:
"Zini kā, patiesībā ja jau tu nebūtu izvākusies, tad jau nemaz nekādas runas nebūtu bijušas par to, ka tev vajadzētu mums atdot naudu par studijām. Tu maksātu mums par komunālajiem un tad jau ar to arī pietiktu."
Tagad saņemot no vecākiem aprēķinu par to cik no manis prasītos par komunālajiem, sanāk ka par izglītību katru mēnesi līdz šim es maksāju gandrīz uz pusi vairāk nekā man nāktos maksāt viņiem, ja dzīvot tiem līdzās.
Mjā, gribu redzēt kādu cilvēku, kuru vecāki apkrāpj vēl lielākā mērā...
Varbūt, ka ir pienācis laiks kādām ļoti būtiskām pārmaiņām, kas droši un neatskatoties ir jāveic????
Protams ir svarīgi tikt galā ar parādiem, bet nekādas ultimatīvas pārmaiņas, realizējamas tuvākajā laikā, kas to varētu atrisināt nākošajos 3 gados, man personīgi nenāk prātā.
Taču ar algu ko šobrīd pelnu un ar summu ko maksāju par mācību kredītu, es tā pat 3 gadu laikā būšu nomaksājusi visus 8000 EUR ar visiem %.
Var jau bīdīt visādus projektus (zinātniskus vai nezinātniskus) papildus stabilajam darbam, bet nedomāju ka nodošanās tikai tiem man atmaksāsies tik ātri un sākotnēji varētu mani iedzīt vēl lielākos parādos.