August 7th, 2007

emo

This morning brings with itself a sort of unfathomable sorrow that makes me angry looking down upon mortality.
Why now? Why this moment? What is it that brings us to that ultimate unbearable climax?
Are humans really this complex or is this oversaturated materiality of body and environment just a myth created to control us?
Yet still with all the worlds problems and dilemmas of simple homo sapien existence most people seem to get on with their lives...
...and so do I, while still at times longing to escape it.

darba gudrība

Ko es esmu iemācījusies kā mārketing projektu vadītāja: #1 veiksmīgai reklāmai vajadzīga tikai viena lieta - skaistas jaunas meitenes eksotiskos pievilcīgos tērpos!
GIRLS! )

ārstu nebēdas

Mūsu poliklīniku sistēma ir vienkārši briesmīga, ja gribi tikt pie 'sava' ārsta tieši tad kad 'esi' slims tev nākas darba dienas vidū pusotru stundu gaidīt bez pieraksta rindā.
Alternatīva ir pierakstīties 2 nedēļas uz priekšu paredzot kad tu 'varētu' būt slims vai aizejot kad jau viss ir pārgājis, iespējams ar letālām sekām.
Vismaz man izrakstīja tik daudz zāles ka vēl nākošai un iespējams aiznākošai saslimšanas reizei būs ko lietot ;)

September 2013

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930     
Powered by Sviesta Ciba