Ok, es lieliski saprotu loģiku, kurā ķeceru dedzināšana integrālisma ietvaros ir pieļaujama - temporal vs eternal goods hierarhijā nereti ir tā, ka dvēseļu pestīšanas apdraudējums ir daudz lielāks par miesas apdraudējumu, un šeit Augustīns nešaubīgi piekristu. Ja nāves sods ir pieļaujams rupju dabiskā likuma pārkāpumu gadījumos, tad ir diezgan loģiski, ka līdzīga reakcija sekotu arī dvēseles un publiskā miera apdraudējuma gadījumos. Tomēr šis, iespējams, būtu punkts, kur RKB integrālistu domas atšķirtos no protestantu "integrālistiem", ko gan nevar teikt par protestantu praksi, jo attieksme pret anabaptistu u.c. trakākiem ķeceriem - īpaši tiem, kuri izkrita ārpus jebkādas nikēniskās kristietības rāmjiem - bija diezgan skarba. Šaubos, vai to atbalstu. Un ir skaidrs, ka integrālistiskākie nesenās pagātnes režīmi (Dolfūsa Austrija, Franko Spānija, Salazāra Portugāle) ķeceru dedzināšanu nepraktizēja. Tomēr nevaru noliegt, ka arī hipotētiska luterāņu integrālisma ietvaros Minsteres, zemnieku kara utml. ķecerību gadījumos laicīgās varas reakcija teoloģisku mērķu īstenošanā bija pamatota un nepieciešama.

Par Mortaras lietu nevaru piekrist, Valdšteins ir daudz un gari to pamatojis RKB mācības un kanonisko tiesību ietvaros. Tā ir piedauzība sekulāram liberālim, nevis katolim. Jā, arī protestantiem šajā gadījumā ir jānorij lode.

Denīns konsekventi atsaucas uz klasisko tradīciju, tikai ar vienu piebildi - nošķīrums starp "totālo vs mēreno liberālismu" ir fiktīvs, jo runa ir par liberālisma iekšējo loģiku, kas neizbēgami attīstās dotajā virzienā.