Tā jūsu apmātība ar ideju, ka mūslaiku kreisie sūtīs cilvēkus gulagā, ir tik uzkrītoša, ka taisni vai jādomā, ka pats tā vien sapņojat kādu tur aizsūtīt pirmais.

Vispār, kopumā ir neizprotams cibas konservatīvā spārna (gnidr., krišj, heda) absolūtais un regulārais sašutums par visu, kas notiek apkārt (viņi, šķiet, tiešām dzīvo nākamās Sibīrijas gaidās) tā vietā, lai savās vērtībās rastu mieru un stabilitāti (kam tās, manuprāt, ir paredzētas). Brīvvalsts diplomāts Ludvigs Sēja savos pierakstos no 41. gada un tālākām PSRS pārestībām, kurās viņu izvazāja pa visu Austrumeiropu, ir mierīgs, runā par skumjām par pazaudēto ģimeni, cenšas saglabāt veselību un atzīst, ka ir svarīgi nepazaudēt ticību labajam cilvēkā. Cibas tradicionālisti te izklausās tādi, kuri paši pie pirmās izdevības ies kādam iekraut pa seju, lai nedabūtu pirmie. Varu kļūdīties.