Golgātas notikums nav saistītāms ar jēgu. Jēgu visā meklēt un atrast ir cilvēka iedabā, ne dievišķajā. Dievišķais notiek, un jēga rodas pēc tam. Kad notikušais un tā garīgās paralēles jeb strāvojumi mijiedarbojas ar cilvēcīgo jeb pasaulīgo, un, kaut kādā mērā iekļaujoši, arī ar dzīvniecisko jeb visas dzīvās dabas. Bet saskares punkti ir reti, tāpēc salīdzinājums ar nobirdināšanu sākotnēji liekas pareizs. Es gan to redzu tā, ka saskarsme ir plaša un pastāvīgi iespējama, un tā mirdzošā planēta ir "tepat jūsu vidū", "tuvu klāt pienākusi", tomēr saskarsme ir fenomenāli reta dēļ plaši izplatītās cietsirdības un savtīguma kā pamatā ieaudzinātā uzvedības modeļa vairumā kultūru.

Likums bez izpratnes par žēlastību iedveš bailes no iespējamā soda. Tas izskaidro nepatiku pret likumiem, reizēm panisku; bailēs domāt iekļaujoši un līdzcietīgi nav iespējams.

Žēlastība bez likuma darbojas pašpietiekami, jo tā izpauž mīlestības likumu, kas ir aizvietojošs visiem pārējiem.