Faidrs
Ikviena dvēsele ir nemirstīga, jo mūžīgi kustīgais ir nemirstīgs. Bet tam, kas kustina ko citu un ko kustina kas cits, piemīt kustības izbeigšanās un tātad arī dzīvības izbeigšanās. Tikai tas, kas kustina pats sevi, nekad nepārstāj kustēties, jo pats sevi nepamet, un tas arī visam citam, kas kustas, ir kustības pirmavots un sākums. Sākums nav radies, jo visam, kas rodas, jārodas no sākuma. Bet, tā kā sākums nav radies, tam jābūt arī neiznīkstošam, jo, ja sākums ietu bojā, tas nedz pats jelkad rastos no kaut kā, nedz kas cits – no tā, ja jau visam jārodas no sākuma. Tātad kustības sākums ir tas, kas kustina pats sevi. Bet tas nevar iet bojā, ne rasties, citādi visa debess un viss, kas rodas, sagrūtu un apstātos un nekad vairs nebūtu nekā, no kurienes tas viss tiktu atkal iekustināts un rastos.