par skapi un grāmatām
Šodien es domāju par atraidījumu.
Lai arī laiks dziedē visas rētas utt, utjpr, utinadkjf, izskatās, ka tomēr neesmu tikusi galā ar atraidījumiem. Piemēram, no Brieža. Principā tāds Briedis man ir pie kājas, un es pat negribētu kniebties ar tādu Briedi. BET. Būt negribētai ir vairāk kā nepatīkami.
Atceros skolu. Mums bija dejošanas pulciņš, kā kārtīgs mazohists, es tajā nodejoju gandrīz 2 gadus. Ar retiem izņēmumiem, tomēr lielākoties mani partneri bija meitenes - tās, kurām patstāvīgie partneri kaut kādu iemeslu dēļ nebija ieradušies uz treniņu. Es vienmēr dejoju puiša partiju.
Tātad. Es domāju, ka ar šo es mēģinu vainu novelt uz ārējiem faktoriem, tajā pašā laikā es neko neesmu darījusi, lai mani izvēlētos.
Es apsolu, ka kļūšu bagāta un visu nopirkšu. Visu.