par zarnu
It`s not the years in your life that count, it`s the life in your years.

Šodien piezvanīju bijušajai kolēgai, labai paziņai, cīņu biedrei, kura nesen palika bez darba, lai uzjautātu kā iet, kā kretīns vīrs, kā hormonu vētra meita, kas salūzis no virtuves tehnikas, vai draugiem.lv kāds sit virtuāli kanti, kad varam sapļumpēties vīnu un kaukt pie filmas Medisonas apgabala tilti.
Viņa teica, ka it kā iet normāli, pirms nedēļas viņai konstatētas vēža šūnas asinīs, tagad izmeklējoties kur tas sūds iemeties. Esot aizdomas par taisno zarnu. Bļe.
Balss normāla. Tā it kā mēs runātu par baltmaizi – bez emocijām.
Ielūkojos ko par šo saka Siņeļņikovs. Viņš saka: Рак — болезнь излечимая, если я беру на себя ответственность за ее возникновение и излечение, а не перекладываю ее на внешние факторы и на врачей. Если для ее излечения я устраняю подсознательные причины и подключаю внутренние ресурсы, которые неисчерпаемы.
Bet galvenais nav saprast KĀ, NO KURIENES, KĀPĒC, bet teoriju izvērst praksē. Un nevis gudri dirst, bet elpot un domāt ar galvu. Ne baidīties, ne taisīt acis ciet, ne asti starp kājām. Bet runāt tādā balsī kā viņa to darīja.
Vispār es lepojos ar viņu. Viņa ir krietna sieviete.