par mieru
Šodien es domāju par mieru.
Kad domāju par savu vientulību, vienīgais, kas nāk prātā ir krievu vārds смирится. Tas nozīmē ne tikai pieņemšanu, bet būšanu mierā ar to. Mierīgi to paņemt, mierīgi uztvert. Pie tam šim vārdam ir vēl viena nozīme – мир ir ne tikai miers, bet pasaule. Tas nozīmē būt pasaulē ar vientulību mierā. Lūk. Kā teica viens astrologs, ka manī nav nekā, kas būtu divi, tas nozīmē necīnīties ar lietām, kuras ir dotas. Tās ir un cauri. Āmen.
Es domāju, ka lielākoties vispār cilvēki mokās ar nemieru. Un kāpēc gan man ir vajadzīgs karš, bez kura, kā izrādās, es nevaru dzīvot? Savāds atskaites punkts. Pat mans vārds nozīmē „kara patvērums”. Raugi. Es mācos dziļi elpot un dzirdēt lietas sevī, ne meklēt spoguļus. Kuri, protams, uz laiku ir labs plāksteris, taču ilgākā periodā kļūst garlaicīgi un galu beigās nodara tikai kaitējumu.
Es domāju, ka svētdienas rīti manā mežā ir pilni miera. Man vajadzēja ļoti daudz km nostaigāt, lai tur nokļūtu un to ieraudzītu.