par briedumu
Šodien es domāju par briedumu.
Mokoties un mācoties, pārdzīvojot un līdzi raudot terapeitiskajā grupā es pat necerēju, ka saņemšu savu pasūtījumu – būt mātei sev.
Svētdienā es ieraudzīju pati sevi – mazu, apvainojušos un dusmīgu. Man sevis bija ļoti žēl. Lielākoties par laiku, kuru esmu izmetusi būdama viena, čokurā sarāvusies, sēdēdama uz skolas sola, pie garderobēm, tēlojot, ka gaidu mammu, kaut arī mājās vienmēr devos viena.
Es ļoti priecājos, ka esmu izaugusi. Patiesi.
Šodien ir lieliska diena.