par deminutīvu
Šodien es domāju par deminutīvu. Līdz šim man likās, ka tas ir bērnu dienu niķis, vai varbūt savāda tīneidžeru sociālā slāņa piederības zīme. Līdz es iepazinu dažas trīsdesmitgadnieces, kuras deminutīvu savā valodā nēsā un auklē kā izmirstošas sugas dinozauru.

Definīcija: Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko mazu vai mazāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju. Latviešu valodā lietvārda deminutīvus parasti darina ar piedēkļiem -iņ-, -īt-, -el-, -ēn-, -uk-, piemēram, nams — namiņš, laime — laimīte, kāja — kājele, pīle — pīlēns, brālis — brāļuks. Deminutīvi var izteikt pozitīvu vai negatīvu emocionālo attieksmi, piemēram, meitiņa, dēliņš un deputātiņš, priekšnieķelis.

-Sveika, prieks iepazīties un ar atgriešanos no dekrēta! Tevi visi sauc par Bitīti, kāds ir tavs īstais vārds?
-Kristīnīte!