par pirmo reizi
Spriežot pēc kolektīva, kurā strādāju, esmu viena no retajām sievietēm, kura nekad un neko nav iegādājusies veikalā Bodyshop.
Šodien ir algas diena un šajā veikalā ir 20% atlaide Bodyshop kluba kartes īpašniekiem. Manas kolēgas atgriežas smaidīgas, smaržīgas un laimīgas ar otrreizējās pārstrādes nekrāsotiem papīra maisiņiem rokās, katrā maisiņā ir ķermeņa losjons ar mango ekstraktu, lūpu balzāms ar tējas koka pigmentu, sejas skurbis ar papaijas gabaliņiem un kāju sviests ar kakao piedevu.
Pārsteigumā ostu visas pudeles un ādas, uz kurām to saturs uzlikts un jāatzīst, ka tas smaržo lieliski.
Es ņemu kolēģes karti un arī dodos uz šo pasaku aromātu veikalu. Jo es gribu tur piederēt, es arī tā gribu un varbūt tieši šodien ir jāizdara kaut kas pirmo reizi.
Ieeju veikalā. Pēkšņi no klusuma izlec divas vienādi ģērbtas pārdevējas, sveicina. Es samulstu gan no straujās kustības, gan no nepazīstamās telpas. Automātiski pagriežos uz labo pusi, fak, vīriešu siena, griežos uz otru (higiēniskā lūpu krāsa par 3.60Ls??), pēkšņi viena no vienādi ģērbtajām sievietēm nāk uz manu pusi ar jautājumu: Jums palīdzēt? – vāks, nē, lūdzu, nevajag nākt man klāt – es metos laukā.
Manu izgājienu var analizēt no vairākiem aspektiem: vai sievietēm ir tipiski, ieejot veikalā, griezties pa labi – jautājums merčendaizeriem. Vai „iešana pie klienta”, kā aktīvās pārdošanas ierocis, ir labākais veids kā pārdot, ja redz, ka klients ir apjucis un nepārzin veikalu – jautājums personālspeciem. Vai sievietē 30 gados, kura nelieto losjonus, skrubjus un sviestus, nav infantilisma pazīmes – jautājums psihologam, un visbeidzot – vai šodien tiešām ir laba diena, lai izdarītu kaut ko pirmo reizi – filozofam.