par aizmirstiem tekstiem
Ananasu konfektes, citrona ledenes, īrisa stanga. Lipīga cukurmeitene grābj pilnu karoti gotinas savam brālim iekš Kristus. Skolas barība. Maitā vēderu. Viņa Majestātes Karaļa cukurbeķeris un pastiļu piegādātājs. Dievs. Sargi. Mūsu. Uz troņa sēdēdams, sarkanas sukrenes nosūkā baltas.
Drūms jauns imkietis, kas stāvēja siltos saldos izgarojumos ārpusē pie Greiema Lemena saldumu vārītavas, iespieda garām ejošajam Blūmam rokā skrejlapu.
Atver sirdi.
Blū... Es? Nē
Blūd ov de Lem. Tā Jēra asinis.
Viņš lasīja, un lēnas kājas lasot viņu nesa uz upes pusi.