par to pašu (nekā personīga part II)
tu esi tik skaista kad nerunā smalkiem zīda diegiem es šuju tevi katru mirkli es tevi mīlu mazliet domāju ka man vajadzētu atņemt tev skaidro prātu un ieaijāt uz mūžiem tu mana tu mana iedomāta līnija brauktuvju krustošanās vieta sākums un kājas pie kurām krist vēl daudz tu modīsies un neviļus smaidīsi ja vien es to gribēšu un visu dienu staigāsi brīnīsies nevarēsi atkost kāpēc citi tevi manā vārdā sauc