protams, bet vai tāpēc atteikties? Vai tikai tāpēc, ka kādreiz nav izdevies, sāpējis? Tad jau var atteikties no darba, jo ir saņemts rājiens no priekšniecības (un vēl piedevām nepelīts), izjādēm, jo zirgs nepaklausīja un jātnieks sāpīgi atsitās pret zemi, no četrindu rakstīšanas, jo neviens tās nenovērtē, nav pietiekoši literāras un t.t.? Protams var, katram ir dota izvēle un kustības brīvība... Žēl tikai ka cīnīties negribas...